Informācija par Beechdrops Uzziniet par Beechdrops Plant

Dižskābarža savvaļas puķes (Epifagus americana un Epifagus virginiana) sastāv no brūnganiem stublājiem un sīkiem, mazu, krēmkrāsas, caurules formas ziedu puduriem ar redzamiem sarkanbrūnu vai brūnu marķējumu. Biezpienu augi zied vasaras beigās un rudenī, un līdz vēlam rudenim tie kļūst brūni un mirst. Kaut arī dižskābardu augstums sasniedz 5 līdz 18 collas, jūs varat staigāt garām augam, to nemaz nepamanot, jo augu, kas nesatur hlorofilu, krāsas ir tik blāvas.

Dižskābarža augi ir sakņu parazīti; viņiem trūkst hlorofila un lapu vietā ir tikai mazas, plakanas zvīņas, tāpēc tām nav iespējas fotosintēzes veidā. Vienīgais veids, kā šis savādi pievilcīgais mazais augs var izdzīvot, ir dižskābardis. Dižskābardis ir aprīkots ar mazām saknēm līdzīgām struktūrām, kas iespiežas dižskābarža saknē, tādējādi izdalot tieši barības daudzumu, kas nepieciešams auga uzturēšanai. Tā kā dižskābarža augi ir īslaicīgi, tie nesabojā dižskābarža koku.

Augu vēsturnieki uzskata, ka vietējie amerikāņi brūvēja žāvētus dižskābarža augus, lai pagatavotu rūgto, asu tēju, ko viņi izmantoja, lai ārstētu čūlas mutē, caureju un dizentēriju. Neskatoties uz iepriekšējo izmantošanu, šodien nav ieteicams izmantot šos augus.

Patiesībā, ja pamanāt šo dīvaino mazo augu, neizvēlēties to. Kaut arī tas var šķist nenozīmīgs, dižskābarža augu savvaļas ziedi ir svarīga ekosistēmas sastāvdaļa. Dažos apgabalos augs ir salīdzinoši reti sastopams.

Tas nenozīmē, ka jūs joprojām nevarat tos izbaudīt. Ja jūs pastaigāties mežā pie dižskābarža kokiem un gadāties pāri šim interesantajam augam, turiet rokā kameru un nofotografējiet. Tas ir lielisks mācību līdzeklis arī bērniem, mācoties par fotosintēzi vai parazītiskajiem augiem.